izdomāt visu

Trīs tukšas vīna pudeles, četras glāzes, šokolādes papīrs un citramons. Meitenes izgāja pilsētā.

Pēc tādām dienām kā vakardiena gribas vienkārši sevi pārtaisīt par labāku cilvēku. Jo vienkārši noslinkot sestdienu nav gluži tas pats, kas neko neizdarīt, jo ir jācīnās ar paģirām. Šoreiz gan vairāk ar morālām. Gribas sevi sapurināt un iekaustīt. Mājas kārtošana arī uz priekšu neiet, grāmata nelasās; vienīgi var mēģināt paskatīties kādu filmu un cerēt, ka sanāks uztvert domu pa vidu visām savām domām un sevis šaustīšanai. Tik daudz var sadomāt, apdomāt un izdomāt. Gandrīz pilnīgi visu, ko vajag un nevajag.

Bet tai domāšanai savs labums šodien. Tiku skaidrībā par diviem sev svarīgiem jautājumiem. Pirmais no tiem ir jaunā frizūra - beidzot izdomāju, ko gribu! Rīt iešu pucēties. 

Un otrs - man tomēr ir rozā brilles! Sveiki. Kad viss rādās tik jauki un skaisti un ik pa laikam nākas sevi pieķert ar muļķīgu smaidiņu sejā. Un visu laiku ir labs noskaņojums.

Nu, Baiba, ja tu pēc tam raudāsi...

Un vēl es tiku pie uzdevuma iet vakariņās, jo es savus solījumus mēdzu turēt.

laisko brīvdienu statistika.

Skaitļi gan varētu būt neprecīzi priekš statistikas, jo, ja pavisam godīgi, tad nebija laika baigi domāt un paturēt tos galvā.

2 pilnas dienas un vēl mazliet no piektdienas pavadītas horizontālā stāvoklī pie ekrāna skatoties visu, ko vien var noskatīties. Reizēm tā drīkst. Reizēm vajag. 

6 filmas, 2 skeletona braucieni, 4 bobsleja braucieni, 1 biatlona disciplīna un n-tie nejauši izvēlēti video.

45cm pica, 4 Colas bundžiņas, 1 milzīgs pomelo, daudz neveselīgu našķu un tikai viens neliels gājiens ārpus četrām sienām uz veikalu.

Un kādi pāris desmiti mazu un lielu bučiņu.

Tomēr nav jau svarīgi cik, bet gan - kāpēc. Un svarīga ir tā sajūta, ka var justies tik labi un ērti, cik ir vēlēšanās. 

Labi, ka ir ziema un tās rozā brilles, laika apstākļu ietekmētas, tik ātri neuzkrīt uz acīm, bet galvā neapšaubāmi jau ir pavasaris.

Es taču esmu nelabojama, haha. 

svētdienas piezīmes ar atskatu uz gadumiju

Tāda īpaši lēna un tukša svētdiena. Bet apzīmējums 'tukša' gan nav šeit jāsaprot kā negatīvs jēdziens. Vienkārši nevaru saņemties neko darīt vai vismaz izdomāt, ko gribu darīt. Un tad sanāk atkal mazliet laika iemest savu nedēļas izdomāto domu kopsavilkumu lielajos interneta plašumos. 

Par to maģisko pusnakti un šampānieša jūru (kas patiesībā bija nekas vairāk kā lētais dzirkstošais vīns uz akciju) un cerību pilnajām, neskaidrajām acīm, kurās atspīd salūta mirdzumiņi. Bet, lai nu kā, sava burvība tajā visā tomēr ir. Varbūt no cerībām, kas strāvo no apkārtējiem, gaidot kaut ko jaunu un skaistu. Ak, jā, man joprojām patīk sarkasms.

Pirmais noteikums, ko biju sev uzstādījusi par ballīti bija tas, ka, lai tur vai kas, ir jābrauc kaut kur ārpus Rīgas. Klasiski, ka aptuvenais plāns parādījās aptuveni pusotru dienu pirms un pavisam skaidrība iestājās tikai gada pēdējā datuma pēdējās stundās. Meitenes kā konfektes dosies uz mazpilsētas balli! Atlika tikai izspert joku par to, ka varbūt jāsatiek mūža mīlestība, uz ko atbildot manas kompanjones man novēlēja veiksmi, ha. Bet tādas jau ir tās mazās, muļķīgās jaungada nakts vēlēšanās.

Un tad par to, cik ļoti var pierast pie mazām ikdienas lietiņām un sarunām par it kā neko īpašu. Sākot ar ziņu feisbukā ar tekstu "Sveika jaunā gada deju partnere" un turpinot ar jocīgu smaidiņu sejā katru reizi, kad nopīkst telefons, informējot par jaunu ziņu. Man gan no dejošanas tajā naktī sanāca vairāk mēģināšana tikt līdzi savas galvas griešanās ātrumam. Bet tad jau laikam nebija nemaz tik traki, ja jau pēc tā vēl kāds ar mani grib sarunāties.

Nu labi, es sevi mierinu! :D

1. janvāris gan atkal pierādīja, ka tas ir datums, kura patiesībā nav, jo tiek vai nu nogulēts vai pavadīts cīņā ar briesmīgām galvassāpēm un dažiem šampja burbuļiem, kas vēl aizķērušies tajās pelēkajās šūniņās, ar ko lielākā daļa cilvēku mēdz domāt. Manā kontā tās bija nogulētas gandrīz 24 stundas. 

Savs paldies šeit, protams, tiek arī Lindai - par ierosinājumu, par uzņemšanu un par naktsmājām un par to, ka ir ko atcerēties.

Nu kaut kā tā man te šodien sanāca.

Bet to vētru es kaut kā nejūtu. Un man patīk cilvēki ar skaistiem smaidiem.