Katru gadu, aptuveni šajā laikā, par un ap tēmu 'rudenī dikti skumji', man te ir kāds ieraksts.
Tas nozīmē tikai to, ka nu nav tas izdomājums par visiem tik daudz zināmo un apspriesto rudens depresiju. Ok, nevajag varbūt to uzreiz tik skaļi kliegt apkārt, bet sajūta tik un tā ir.
Vienkārši interesanti, ka tā. Aptuveni varu iztēloties, kā jūtas tukša baterija - kad ir jāeksistē un jādara, bet mazliet pietrūkst strāvas, lai uzlādētos.
Kaut gan nē, man patiesībā nav nekādas nojausmas par to un baterija nemaz nevar justies.
Pirms došanās mājās, pēdējā menā kafija, lai miegs mazliet paciešas.
Pēdējās nedēļas laikā man mājās plīst trauki un piedeg katliņi. Nezinu, vai tas saistīti, bet neiepriecina un nepalīdz.
Bet šorīt bija skaisti. Tāda vienkārša, neizskaidrojama, taču absolūti laba sajūta.
