Atskaņas no @Stirnaa 24 balles

Pārrunājot iepriekšējās dienas/nakts notikušo pasākumu par godu kādas jaukas dāmas jubilejai un gaidot Oskaru pasniegšanas nakti, mēģinājām trenēt vēderpresi un sejas muskuļus. Laikam ir izdevies, jo šodien ir jūtama spriedze muskuļos. 

Mana favorītbilde no pasākuma: 

Citāti, ko jūs, visdrīzāk, nesapratīsiet: 

Trešais dibena vaigs. 

Ir gaļa, ir sievietes.

Neliec man pacelt tavu roku.

Pedikopters.

Semīrs un viņa draugs Gerkāns. 

Erdogans - elektriskais gans.

Jūdars - žīdu pavēlnieks.

Viņš ir no Latgales - dzērājs un čirkains.

Fizels Kastro.

Populārs vāciešu vārds - Hānuss.

Bardaks Obama. 

Hānuss Kristians Arsenius.

Jēlas gaļas rosols.

KasPARs un KasPRETs.

Vācu valodas pulciņš "Jā, jā!"

Vakardiena bija vakardiena.

Latvijas Padomju Latvija.

Brīvdienas bija jaukas un es jūs cienu, Reini un Kalvi! ;D

vīrieši ir noderīgi

Dažkārt es domāju, ka vīrieši tam vien derīgi, lai reizi pa reizei nodrāztos. Visādi citādi viņi tikai dzīvi maitā, bļin. Varbūt tas nav normāli, bet, ja padomā, tā ir patiesība. Mūsu problēma ir tāda, ka mēs diezko bieži par to nedomājam un vienkārši pieņemam visus sūdus, ko tie pipeles ceļ mums priekšā. 

/Ē. Velšs, "Vilcienvakte"/

pareizais laiks

Mēs neesam nolemti viens otram ne manā, ne tavā dzimšanas stundā. Lai gan, tev piedzimstot, zvaigznes droši vien zināja arī par manu atnākšanu.

Es esmu radīta tev, un tu esi radīts man. Mēs paši esam radījuši sevi, gadu gaitā pārveidojoties. Un satikāmies, kad bijām viens otram vajadzīgi tieši tādi. 

/M.Svīre/

dreifējot pa pasauli un savu dzīvi (?)

Stāvoklis šobrīd - pilnīgi nenoteikta personības atrašanās vieta. Un virzība arī pilnīgi neskaidra. Sajūta un pārliecība, ka atkal jāatrod kaut kas jauns. 

Jā, idejas jau kā mājas. Tik neesmu vēl sapratusi, kā lai tās noķer un liek darboties. Un tā, lai tiešām ir labums. 

Varētu teikt arī, ka ir atsākusies meklēšanas stadija. Iedvesmas un ideju ķeršana. Un priecāšanās, ka apkārt to ir tik daudz. Gaisīgi romantisks noskaņojums un jau mazliet pavasaris galvā. Jo šis laiks jau tikai ir jāpārdzīvo - īstās darbības sākas tikai tad, kad sākas saule (nu te es domāju pavasari un tā). Ne par velti daba mostas pavasarī un sāk kaut ko darīt. Daba jau nav muļķe. Cilvēkiem arī nevajadzētu tādiem būt.

Tāpēc es te tagad ģenerēju pilnu galvu ar kaut ko jaunu, lai pie pirmajiem putniem varētu sākt spridzināt pasauli gaisā. Savu pasauli, protams. Apkārtējai jau nav ne vainas. Tik man pašai kaut kas sajucis. 

Viss kājām gaisā. Un tā pat ir interesantāk.

depresīvi, depresīvi. arī man reizēm sanāk.

Mūžīgais un aktuālais jautājums - kāpēc vienmēr atrodas cilvēki, kas domā, ka saprot manu rīcību/kļūdas/dzīvi labāk nekā es pati? Es zinu, ka no malas viss izskatās citādāk, bet kāpēc tas viss ir jāizlaiž caur savu prizmu un jāmet acīs? 

Šodien tāda sajūta, ka visa Pasaule ir manī vīlusies. Damn, it kā pašai man no tā būtu vieglāk. Nē, tas viss, tieši otrādi, nosit jebkādu vēlmi kaut ko darīt un vispār iziet no mājas. Jo, nedod Dievs, kāds kaut ko pārpratīs manās darbībās. 

Kāpēc citiem tik ļoti satrauc tas, ko par mani domā vai runā, ja mani pašu tas nesatrauc vispār nemaz? 

Iekšēji vienkārši gribas eksplodēt no bezspēka. No tā, cik ļoti var mest par piemēru savas tik skaistās, pareizās un sakārtotās dzīves. It kā tādas būtu.