Nezinu, vai cilvēki vienkārši piedēvē šim gadalaikam tādu drūmu noskaņu vai tiešām, pēc vasaras daudzajiem notikumiem, kaut kāda liela daļa enerģijas ir pazudusi. Bet fakts, ka nav tik skaisti kā gribētos ir neapšaubāms.
Un es tam visam pa vidu.
No paša sākuma jau bija tāda sajūta, ka vajag mazliet piesardzības, bet vienā brīdī jau tas prāts padodas un viss loģiskais - "tā nav pareizi" pazūd.
Rezultātā šobrīd es vienkārši gaidu, kad nokārtosies lietas, kas no manis vairs nav atkarīgas. Un gaidīt ir grūti, šobrīd ļoti grūti. Gaidu viena ar saviem taureņiem.
Tas tāds mans drūmais rudens.
Un sliktākais jau tas, ka uz visa drūmā, pārējās - labās - lietas paliek novārtā un nešķiet svarīgas. Kaut gan tām ir tikpat liela nozīme.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru