[Visu turpmāko tekstu jāmēģina nesaprast, jo pati diezko loģiski necentos te izklāstīt. Kārtējās izsvaidītās domas par un ap kādu nelielu situāciju, kas mazliet ir uzlabojusi skatu uz ikdienu. Un vārds 'iemīlēties' ne visos teikumos tiek lietots ar tā "klasisko" nozīmi.]
Gandrīz katra jauna iepazīšanās izvēršas nedaudz par iemīlēšanos. Man tā sanāk. Arī šoreiz.
Un iekšā atkal kaut kāds čīkstulis. Nezinu, kur likties, ko teikt, ko darīt un ko nē. Gribas saprast visu uzreiz un vienkārši. Man laikam tā vienkāršā un labā īpašība, saudzējot sevi, dzīvot ar "ja būs - būs, ja nebūs - nebūs".
Bet noliegt nevar - taurenis atkal ir ielidojis kaut kur galvā. Mulsums un muļķīgs smaids sejā.
Vēl joprojām smīnu par savu saraustīto telefonsarunu; gandrīz kā pamatskolā.
Lai nesadomātos par daudz, paturu sev to "pārāk forši, lai būtu patiesība" sajūtu. Un ēdu daudz šokolādes.
Par jaunu iepazīšanos!
Un maniem taureņiem.
"Pāris gadus atpakaļ kāds ar mūziku saistīts cilvēks man teica: "Nekad neiemīlies rokmūziķī". "
AtbildētDzēstak, jēziņ, visa mana dzīve ir norakstāma, tas laikam ir mans lāsts :D