Tieši tagad, kad ziema jau sāk šķist pārāk gara, atkal tā pa īstam sailgojos pēc Parīzes. Pēc visa - gaisa, miera, smaržas, metro, smalkmaizīšu veikalu skatlogiem, rīta kafijas uz maza balkoniņa, kur podos zied rozā puķes. Un pēc īpašās karuseļa sajūtas, kad pilsētas centrā vienkārši apstājies un apkārt viss griežas savā nodabā.
Parīzē var iemīlēties no pirmā acu skatiena un pirmā elpas vilciena. Pašā pilsētā un arī cilvēkos.
...tur atgriezties un sajust pilsētu, izgaršot to kā bērns izgaršo cukurvati.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru