Jā – TANKS ir īstais vārds, kas raksturo šī brīža vispārējo situāciju. Un visos variantos, kā vien var iedomāties: „mesties zem tanka”, „iet kā tanks” un tā.. Pati sevi spīdzinu, sakot, ka tā mēģinu audzināt raksturu. Varbūt. Sajūta, ka pasaule ap mani sākusi griezties histēriskāk. Un tas jau laikam tā standartā, ka viss notiek vienlaicīgi. Tieši šobrīd man būtu vajadzīgs viens kārtīgs ‘restarts’, kuru tieši šobrīd arī nevaru atļauties.
Par teicienu „pasaule ir maza”... Šodien saņēmu lielisku variantu teiciena papildinājumam – „pasaule ir riebīgi maza” (paldies Mārtiņam). Tiešām trāpīgi.
Ja tā vispārēji, tad nesūdzos. Darbs ir, studēt varu. Nu nemaz nav slikti. Tikai manis pašas uzstādītajā sarakstiņā trūkst viena ieraksta, lai šobrīd būtu ideāli. Bet vai tad vispār var būt tā, ka ir ideāli?
Un jā, es gaidu, kad manā siltumnīcā izaugs salāti.
Kāpēc helikopters? Jo tie taču ir tanku dvēselītes.
Un tieši tik haotisks, kā šis ieraksts, šobrīd arī ir viss man apkārt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru