Par to domu spēku (nu labi, un mazliet par uzdrošināšanos)

Vienas trakas dienas (šodienas) kopsavilkums. Patiesībā jau te kopā būtu jāsavelk vismaz 2 dienas, jo.. Tad nu te ir apstāstiņš.

Šodiena iesākās jau vakar pēc treniņa, kad beidzot ir klikšķis – rīt eksāmens (patiesībā pat 2)! Iepirku enerģijas dzērienu un pievērsos estrādes mākslas jēdzieniem un tādām figņām. Ap 3:00 naktī (no rīta?) metu mieru, mazliet taču skaistumam arī jāvelta kāda miega stundiņa. 

No rīta vienkārši pārstresojusies. Savu noteikti dara arī energydrinks, rīta kafija un nedaudzās miega stundas. Jā, un arī gaidāmā tikšanās pa dienu pēc eksāmena.

Bet nu te stāsts galīgi nav par eksāmeniem. Tie ir pie vietas un chill.

Es te iepriekš rakstīju: „Haha, un pagaidām lai paliek intriga. Esmu māņticīga, ticu domu spēkam. Un, ja būs lemts, tad par šo visu būs vēl atsevišķs ieraksts jau ar turpinājumu.”

Un re' kur arī turpinājums: 

Tātad stāsts par otro satikšanos. Trāpīgs citāts te klāt: "Pasaule ir apaļa un visi cilvēki vēlreiz satiekas". Mh. Vajag tikai tā kārtīgi vēlēties un mazliet uzdrošināties. Jā, un tieši tāpēc, ka to saku es - tā, kura vienmēr pasmaida,cik skaisti bija un stulbi samierinās, ka tas nu tagad viss būs manas jaukās atmiņas. Ne šoreiz. Mazliet pēc Lienes D. ieteikuma noriskēju un pārkāpu savam principam - neuzbāzties. Redz, ka šoreiz tieši vajadzēja. Uzrakstīju, un ir!

Sīkumos... nē, tas te šoreiz vispār nav svarīgi. Viss saulaini. Parastas pusdienas McDonald, pasēdēšana Vērmanītī, un viss tā pa jauko.

Un labi, ka tieši šobrīd ir tieši tā. Par to, kas tālāk..? Kāpēc vienmēr būtu jādomā par to, kā būs? TAGAD taču ir labi.

Atkal iemīlēties jeb Kubas ritmi Baltijas jūrā

Un nejau ritmos es atkal iemīlējos – tie man patīk jau sen. Bet tam visam noteikti bija sava loma, lai es tagad atkal lidinātos dažus centimetrus virs zemes.

Tad nu četras jaukas dāmas sāk savu atpūtas braucienu Rīga – Stokholma – Rīga. Tiekamies 15:00 pie GC un ejam iepirkt labas un garšīgas lietas. Ar lielajiem iepirkuma maisiem tiekam līdz ostai un jau ap 16:00 esam uz klāja. Kajīte Nr. 5404. Pirmais tosts par izdevušos braucienu un jā – tas bija lielisks!

Pavadām pelēko Rīgu, iečekojam kāda publika uz prāmja, mazliet pavelkam laiku ar klačošanos un tad jau lielā pucēšanās vakara ballītei.

Nezinu, vai tāpēc, ka nedēļas nogale, vai kādas citas sakritības dēļ, cilvēku daudz un atmosfēra tāda mmmm... Vēl tik pietrūka kāds īsts Kubas cigāra dūms. Pirms brauciena gan bija nelielas šaubas par to, cik un kādi cilvēki būs, jo biju dzirdējusi arī ne visai labas atsauksmes. Bet tas jau laikam no gaumes atkarīgs. J

And let the show begins! Man jau kā deju mīlošam cilvēkam žoklis līdz zemei un acis iefokusētas. Jā, jā! Tad es iemīlējos!

Turpinājumā traka ballīte un dejas līdz 6:00 no rīta. Daži uz nerviem krītoši lietuvieši – nu ļoti uz nerviem krītoši. Bet beigās viens pat piesitās mums līdz rīta gaismai un saruna jau bija apmēram tā: viens teikums trīs valodās +vēl visus vārdus, ko nezin, var aizstāt ar vārdu „station” (piemēram – mūsu stāvs = our station; mūsu kajīte = our station; utt.) Smieklīgi it kā, bet skumji. ;D Čalis brauc strādāt uz Zviedriju, bet angļu valodu ne cik daudz lietot nemāk.

Nokāpjam no prāmja Stokholmā un dodamies uz McDonalds, haha. Saldējuma kokteilis šajā rīta der. Vienkārši der. Pastaiga mazliet gurdena, bet atrodam, kur tikt pie Colas un baterijas atkal ir uzlādētas. Ja par laika apstākļiem, tad tas ir vēl viens lieliskā brauciena elements, ar tiem mums arī paveicās. Back to the ferry!

Atgūstam spēkus jaunai ballītei! Iet iekšā Fast food, lieli šokolādes kūkas gabali un kafija. Un atkal spoguļošanās un otrās nakts ballīte var sākties! Ja likās, ka pirmā ballīte bija laba, tad šajā vakarā tā bija lieliski ideāla (un vēl 100 pozitīvi īpašības vārdi, kas to varētu aprakstīt)! Atkal iepazīstamies ar lietuviešiem un jau šķiet, ka atkal būs mazliet kaitinoši, bet nē. Ja pirmajā vakarā likās, ka ar saviem kaimiņiem vairs nerunāsim, tad šie mainīja priekšstatu par lietuviešiem kā tādiem. Ha.

Kājas gandrīz nejūtīgas, dejas traki graujošas.

Kur tad paliek iemīlēšanās? Tepat. Pēc dejām vislieliskākā stunda vislieliskākajā sabiedrībā. No Kubas.

Haha, un pagaidām lai paliek intriga. Esmu māņticīga, ticu domu spēkam. Un, ja būs lemts, tad par šo visu būs vēl atsevišķs ieraksts jau ar turpinājumu. Ja nē, tad arī uzrakstīšu, kāpēc nē.

Dziesma: Shakira – Hips Don’t Lie

Numurs: 8212

Paldies: Sandrai, Zanei un Inesei (mēs vēl to laivu kādreiz iešūposim)!