Vienas trakas dienas (šodienas) kopsavilkums. Patiesībā jau te kopā būtu jāsavelk vismaz 2 dienas, jo.. Tad nu te ir apstāstiņš.
Šodiena iesākās jau vakar pēc treniņa, kad beidzot ir klikšķis – rīt eksāmens (patiesībā pat 2)! Iepirku enerģijas dzērienu un pievērsos estrādes mākslas jēdzieniem un tādām figņām. Ap 3:00 naktī (no rīta?) metu mieru, mazliet taču skaistumam arī jāvelta kāda miega stundiņa.
No rīta vienkārši pārstresojusies. Savu noteikti dara arī energydrinks, rīta kafija un nedaudzās miega stundas. Jā, un arī gaidāmā tikšanās pa dienu pēc eksāmena.
Bet nu te stāsts galīgi nav par eksāmeniem. Tie ir pie vietas un chill.
Es te iepriekš rakstīju: „Haha, un pagaidām lai paliek intriga. Esmu māņticīga, ticu domu spēkam. Un, ja būs lemts, tad par šo visu būs vēl atsevišķs ieraksts jau ar turpinājumu.”
Un re' kur arī turpinājums:
Tātad stāsts par otro satikšanos. Trāpīgs citāts te klāt: "Pasaule ir apaļa un visi cilvēki vēlreiz satiekas". Mh. Vajag tikai tā kārtīgi vēlēties un mazliet uzdrošināties. Jā, un tieši tāpēc, ka to saku es - tā, kura vienmēr pasmaida,cik skaisti bija un stulbi samierinās, ka tas nu tagad viss būs manas jaukās atmiņas. Ne šoreiz. Mazliet pēc Lienes D. ieteikuma noriskēju un pārkāpu savam principam - neuzbāzties. Redz, ka šoreiz tieši vajadzēja. Uzrakstīju, un ir!
Sīkumos... nē, tas te šoreiz vispār nav svarīgi. Viss saulaini. Parastas pusdienas McDonald, pasēdēšana Vērmanītī, un viss tā pa jauko.
Un labi, ka tieši šobrīd ir tieši tā. Par to, kas tālāk..? Kāpēc vienmēr būtu jādomā par to, kā būs? TAGAD taču ir labi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru