piektdiena, 2011. gada 22. aprīlis

Atkal iemīlēties jeb Kubas ritmi Baltijas jūrā

Un nejau ritmos es atkal iemīlējos – tie man patīk jau sen. Bet tam visam noteikti bija sava loma, lai es tagad atkal lidinātos dažus centimetrus virs zemes.

Tad nu četras jaukas dāmas sāk savu atpūtas braucienu Rīga – Stokholma – Rīga. Tiekamies 15:00 pie GC un ejam iepirkt labas un garšīgas lietas. Ar lielajiem iepirkuma maisiem tiekam līdz ostai un jau ap 16:00 esam uz klāja. Kajīte Nr. 5404. Pirmais tosts par izdevušos braucienu un jā – tas bija lielisks!

Pavadām pelēko Rīgu, iečekojam kāda publika uz prāmja, mazliet pavelkam laiku ar klačošanos un tad jau lielā pucēšanās vakara ballītei.

Nezinu, vai tāpēc, ka nedēļas nogale, vai kādas citas sakritības dēļ, cilvēku daudz un atmosfēra tāda mmmm... Vēl tik pietrūka kāds īsts Kubas cigāra dūms. Pirms brauciena gan bija nelielas šaubas par to, cik un kādi cilvēki būs, jo biju dzirdējusi arī ne visai labas atsauksmes. Bet tas jau laikam no gaumes atkarīgs. J

And let the show begins! Man jau kā deju mīlošam cilvēkam žoklis līdz zemei un acis iefokusētas. Jā, jā! Tad es iemīlējos!

Turpinājumā traka ballīte un dejas līdz 6:00 no rīta. Daži uz nerviem krītoši lietuvieši – nu ļoti uz nerviem krītoši. Bet beigās viens pat piesitās mums līdz rīta gaismai un saruna jau bija apmēram tā: viens teikums trīs valodās +vēl visus vārdus, ko nezin, var aizstāt ar vārdu „station” (piemēram – mūsu stāvs = our station; mūsu kajīte = our station; utt.) Smieklīgi it kā, bet skumji. ;D Čalis brauc strādāt uz Zviedriju, bet angļu valodu ne cik daudz lietot nemāk.

Nokāpjam no prāmja Stokholmā un dodamies uz McDonalds, haha. Saldējuma kokteilis šajā rīta der. Vienkārši der. Pastaiga mazliet gurdena, bet atrodam, kur tikt pie Colas un baterijas atkal ir uzlādētas. Ja par laika apstākļiem, tad tas ir vēl viens lieliskā brauciena elements, ar tiem mums arī paveicās. Back to the ferry!

Atgūstam spēkus jaunai ballītei! Iet iekšā Fast food, lieli šokolādes kūkas gabali un kafija. Un atkal spoguļošanās un otrās nakts ballīte var sākties! Ja likās, ka pirmā ballīte bija laba, tad šajā vakarā tā bija lieliski ideāla (un vēl 100 pozitīvi īpašības vārdi, kas to varētu aprakstīt)! Atkal iepazīstamies ar lietuviešiem un jau šķiet, ka atkal būs mazliet kaitinoši, bet nē. Ja pirmajā vakarā likās, ka ar saviem kaimiņiem vairs nerunāsim, tad šie mainīja priekšstatu par lietuviešiem kā tādiem. Ha.

Kājas gandrīz nejūtīgas, dejas traki graujošas.

Kur tad paliek iemīlēšanās? Tepat. Pēc dejām vislieliskākā stunda vislieliskākajā sabiedrībā. No Kubas.
Haha, un pagaidām lai paliek intriga. Esmu māņticīga, ticu domu spēkam. Un, ja būs lemts, tad par šo visu būs vēl atsevišķs ieraksts jau ar turpinājumu. Ja nē, tad arī uzrakstīšu, kāpēc nē.

Dziesma: Shakira – Hips Don’t Lie
Numurs: 8212
Paldies: Sandrai, Zanei un Inesei (mēs vēl to laivu kādreiz iešūposim)!

1 komentārs:

  1. Zini,mīļā, mums uz lidmašīnas sēdekļiem jānometalizējas vel :D
    Prieks bija lasīt, ka jauki gājis:)

    AtbildētDzēst