Šodien pamodos ļoti priecīga. Tik ļoti, ļoti, ka gribējās, lai visi to zinātu. Un tas ir tāds vienkāršais prieks, tāds, kas kaut kur ir un viss. Nav tā, ka priecājos par kādu konkrētu lietu, notikumu vai tamlīdzīgi. Dvēseles stāvoklis laikam šobrīd tāds.
Daudz noteikti dod tas, ka esmu beidzot atpūtusies un tā arī jūtos. Ne brīvdienu vai brīva laika dēļ. Liels miers iekšā.
Ilgi ir bijis tā, ka varu izturēt daudz, bet tas rokenrols, kas bija apmēram pēdējo pus gadu, nolauza mani tā kārtīgi. Jā, tiem, kas uzreiz nesaprot, par ko ir runa - aizgāju no darba Latvijas 1. Rokkafejnīcā. Tas bija lielisks laiks, lieliski kolēģi, lieliska pieredze. Man nav bijušas problēmas ar nakts maiņām vai negulētām dienām/diennaktīm, bet pienāk laiks, kad organisms pats saliek visu pa plauktiņiem un "saka, ka pietiek". Arī man pateica. Brīdī, kad acis vairs nesmaidīja. Un arī par to es esmu priecīga.
Un priecājos arī par visu, kas ir noticis pa šo vasaru. Par cilvēkiem, par notikumiem, par atzīšanos, par iemīlēšanos, par n-tās reizes salauzto sirsniņu. Iepriekšējā teikuma pēdējā daļa noteikti varētu būt gandrīz katra mana ieraksta neatņemama sastāvdaļa, haha.
Man ir prieks par savu dzīvokli. Jā, arī par to var priecāties, lai gan man joprojām nav virtuves (nu tā, ka nav kur vārīt ēst). Un par saviem dzīvokļa meičukiem, kam nepatīk Elissa, jo viņa visu laiku ņaud. :D
Prieks par to, ka dejoju un ka man ir dota tā iespēja arī mācīt citiem. Tur rodas enerģija, tur ir mīlestība pret savu darbu un tā rezultātu.
Man ir tik daudz prieka, ka jūtos mazliet laimīga. Un laimes sajūta ir lipīga!
Vienīgais, par ko es neesmu priecīga, ir zobu sāpes. Tādas īstas, ka jāiet pie zobu daktera.
Arlabunakti! Jo tieši tad, kad nospiežu pogu "publicēt" , ir jau pāri pusnaktij :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru