Šobrīd ir tā, kā man visvairāk nepatīk.
Ir tik ļoti daudz, ko teikt un izlikt, bet vienkārši nesanāk tā sakarīgi. Nevis nav, ko teikt, bet nevar neko pastāstīt.
Emocionāli traki pārpildīta diena. Pat ne tāpēc, ka būtu tik daudz notikumi, kas to izsauktu. Drīzāk gan tāpēc, ka bija pārāk mierīgi un pārāk daudz laika domāt. Un šodien jau nu man visas domas sakrita virsū vienlaicīgi un virsū arī viena otrai. Un viss trakoti samežģījās.
Nu jā. Patīk jau man sevi šad un tad pamocīt. Bet no tā domu haosa jau vienā brīdī sanāk arī kaut ko saprast un mazliet sakārtot. Tātad, varbūt vajag. Varbūt noderīgi. Un tad aiziet! tā kā ir tagad - šokolādes un čipsu kalni kā zāles domām.
Vakars, miers un mana atkal salūzusī sirds. Es teicu, ka tā būs. Un no vienas puses tas pat ir mazliet skaisti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru