laimīgā sajūta

Gandrīz kā mīlestības vēstule.

Par spīti visām šodienas nepārejošajām galvassāpēm, miegam, nogurumam un samērā sliktajam laikam, esmu tikusi pie vairāku nopietnu un nenopietnu jautājumu atbildēm. Pagaidām pati priekš sevis, taču pilnīgi noteikti, tuvākā vai tālākā nākotnē, tas nebūs svarīgi tikai man vienai. 

Vienmēr esmu zinājusi, ka neesmu no runātājām. Tāpēc retu reizi vienkārši sanāk tāds rakstīšanas noskaņojums, ka vajag tieši tagad un tūlīt salikt burtiņus secībā un padalīties. Kaut vai tāpēc, lai zinātu - ja arī nesanāks pateikt, pastāstīt un izstāstīt, tas tomēr ir tas, kas bijis jāizlaiž uz āru. Tās ir tās lietas, ko desmitiem reižu savās domās izrunāju, bet pagaidām nav sanācis attiecīgais laiks, vieta un situācija, lai izteiktu vienreiz skaļi.

Kas un kad būs tas īstais laiks? Nav ne jausmas un ieplānot nevaru, jo ļoti daudz dzīvoju uz sajūtām. Un, to gan esmu teikusi, ka ne vienmēr mana klusēšana nozīme neveiklu situāciju vai nevēlēšanos runāt. Vairākumā gadījumu tas ir tieši pretēji - jūtos labi un ērti un priecājos par laiku, ko varu pavadīt tieši tā, tieši tajā brīdī un, iespējams, bez vārdiem. Un tas nozīmē, ka tajā brīdī nav tā sajūta, ka varētu sākt vervelēt par un ap visu, kas iešaujas prātā. Lai gan esmu ievērojusi un arī apzinos slikto pusi tai savai labās sajūtas klusēšanai. Otrs cilvēks jau tā uzreiz nevar saprast, ka tajā brīdī galvā šaudās simts skaisti kadri variācijai par tēmu "viss ir un būs forši". 

Bet es mainos. Es ļoti cenšos un man ļoti mazliet sanāk. Un pats galvenais ir tas, ka kopā ar kādu, ar ko jūtu sevi pašu. Ar ko kopā man mazliet sanāk pateikt to, ko domāju un sanāk viegli. Jā, tā sajūta kopā ir mierīga un viegla. Un laimīga! Tā tīri un pa īstam laimīga. Un varbūt tāpēc man ir miers. 

Arī mīlestībā es neatzīstos tāpat vien, tikai tāpēc, ka it kā vajadzētu pateikt. Esmu bijusi situācijā, kad it kā ir brīdis, kad būtu jāpasaka, bet nē - tie vārdi vienkārši nekad nav "nākuši" ārā. Jo tas nav bijis pa īstam. Un es tā, varbūt vecmodīgi, ar atzīšanos mīlestībā nemētājos. Ha.

Bet tagad gan esmu iemīlējusies un mīlu. Un atzīstos visiem, ka tā tiešām ir un pa īstam. Īstāk kā jebkad agrāk.

Vārdi 'es tevi mīlu' bija uzreiz. Pārējais pēc tam.

Un es kaut kā Tev noticēju.